Platība: 5951,9 ha

Iedzīvotāji: 569 (2017. g.)

Bijušie nosaukumi: vāciski – Vesselshof, krieviski – Veselovskaja

TERITORIJA

Līdz 13. gs. tag. Veselavas pagasta teritorija ietilpa Sateklas novada (centrs Raunas Tanīsa kalnā) seno latgaļu Tālavas valstī un Autīnes pilsnovadā (centrs Sāruma pilskalnā). Teritorijas DA daļu sauc par Mežoli, ZR daļu – par Ārgali. 13. gs. šī terit. nonāca Rīgas virsbīskapijas valdījumā. 15. – 17. gs. šajā vietā bija Kuiķēnu (Kukkain) pagasts, pēc 1698. g. vēstures avotiem tas ietvēris Veselauskas (Veselavas) un Rabākas muižu, Raunas pilsmuižu, Raunas mācītāj muižu un Jaunraunas muižu. Veselavas muižas pirmsākums ir 1602. g., kad Raunas pilsmuižas pārvaldnieks polis Pēteris Veselauskis no vairākām zemnieku sētām izveidoja pusmuižu, kas piederēja pie Raunas pilsmuižas. No viņa vārda cēlies muižas un pagasta nosaukums; pēc pagasta darbveža L. Vanaga ierosmes tas latviskots 20. gs. 20. gados. 1744. g. ķeizariene Elazibete Veselavas muižu uzdāvināja kņazam Trubeckojam, vēlāk tā piederējusi viņa meitai A. Nariškinai, virskonsistorijas asesoram fon Bruingam, Tērbatas apriņķa tiesnesim fon Rozenkamfam, no 1797. g. Kampenhauzena dzimtai. Veselavas pag. sāka veidoties 1747. g., kad no Kuiķēnu pagasta atdalījās Veselavas un Pauļu muižas, kā patstāvīga administratīva vienība tas izveidojās 19.gadsimtā.

1935. g. Veselavas pagasta platība bija 5508 ha. 1945. g. pagastā izveidoja Veselavas un Dīkļu ciemu, bet pagastu 1949. g. likvidēja. 1954. g. Veselavas ciemam pievienoja Dikļu ciemu. 1990. g. atjaunoja Veselavas pagastu; tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.

DABA

Veselavas pagasts atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Reljefs izteikti paugurains, pauguru augstums 160-180 m, DA daļā -> 200 m , augstākā vieta (DA) – 228,5 m vjl. Liel. upe ir krāčainā, straujā, seklā un ļoti līkumainā Raunas kreisā pieteka Raunis (gar. 22 km; robeža ar Vaives pag.) ar Rauņupīti (Dikļupi). Ir daudz dīķu (koppl. 90 ha, liel. – Arāju dīķi, Kondrāta, Upīšu dīķis; Āres dīķī ir peldvieta). 44% pagasta platības aizņem meži. Ir nelielas grants, smilts, māla un kūdras atradnes.

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

Pirmā skola atvērta Veselavas muižā 1765. g., taču tā darbojās neilgi. 1774. g. Veselavas muižā lasīt prata 107, Pauļu muižā – 12 bērni. 1855. g. Veselavas muižā bijusi svētdienas skola. 1856. g. draudzes mācītājs pieņēma divus apkārtceļojišs skolotājus, pastāvīgu skolu atvēra 1861. g., pirmais skolotājs – P. Prūsis. 1885. g. uzcēla jaunu skolas ēku Vidzemes šosejas malā, 1908. g. tā nodega. 1911.g. uzcēla jaunu skolu, 1961. g. uzcelta piebūve – sporta zāle. 1861.-1920.g. tā bija 3-kl., no 1920.g. – 6-kl. pamatskola. Skola slēgta 2010. gadā.

Bērnudārzs atvērts 1994.gadā un sākumā to apmeklēja 54 bērni. 1997. g. pārveidots par specializēto bērnudārzu bērniem ar valodas, stājas un kustību traucējumiem. No 2017. gada iestādē izveidotas arī vispārizglītojošās pirmsskolas grupas. Nodrošinām izglītošanu 58 pirmsskolniekiem. 2019. gadā iestādē strādā 27 darbinieki. Bērnudārza devīze ''Lielais mazam draugs!''

Tautas namā Veselavā (zālē 120 vietas) darbojas jauniešu deju kolektīvs, bērnu mākslas studija. Bibliotēka Veselavā atvērta 1919. g. (pirmais vadītājs – pag. darbvedis L. Vanags, kopš 1965. g. – I. Tomsone). 1997.g. izveidots sieviešu atbalsta izglītības un kultūras centrs „ Ieva ” (veicina interešu izglītību, veic sociālo darbu). 

Pirmā sabiedriskās dzīves rosinātāja bija brāļu draudze (hernhūtieši), saiešanas kambaris no 1795. g. bija Bulos. 1909. g. P. Lazdiņš un skolotājs A. Vilnītis nodibināja izglītības b-bu, darbojās koris, drāmas pulciņš. 1923. g. dibinātājai krājaizdevu s-bai bija ceļojoša b-ka ar praktiskās lauksaimn. grāmatām.

KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI

Vietējās nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš), Silabulu Velnakmens – kulta vieta, Vengāru un Veselavas viduslaiku kapsēta. Gandrīz pilnībā saglabājies Veselavas muižas komplekss (kungu māja celta 19.gs. 40. gados, mūsu dienās - pagasta padome, tautas nams, pasts, interneta punkts), Veselavas zirgu pasta stacija (darbojās vēl 19. gs. 2.p.), Bērzkrogs (pārbūvēts, tag. Krogzemnieki, kafejnīca), Veselavas kapsētas kapliča (1923. g.). Veselavas kapsētā 1923. g. 5.augustā atklāts piemineklis – betona obelisks - 16 igauņu karavīriem (četri aizvesti uz dzimteni, pārējie apbed. pie pieminekļa), kas krita pie Veselavas 1919. g. jūnija cīņās pret landesvēru un Dzelzs divīziju (meta autors Ķikuru saimnieks K. Biernis, granīta plāksni izkalis Cēsu akmeņkalis A. Sproģis). Pieminekļa atklāšanā piedalījās prezidents J. Čakste un Igaunijas sūtnis Latvijā J. Slejamā. 1997.g. 30. aprīlī Bērzkrogā pie Krogzemniekiem notika liels zemnieku mītiņš (259 cilvēku), tika bloķēts ceļš; akcijas nolūks bija pievērst valdības izmanību stāvoklim lauksaimniecībā. 1998.g. nemieru atcerei pretim Bērzkrogam iestādīta bērzu birzīte. Veselavā ir parks ar estrādi. Pagasta ZR daļa iekļauta Gaujas nac. parkā (dib. 1973.g.).