Platība: 9836.5ha
Iedzīvotāji: 4526 (01.07.2012.)
Bijušie nosaukumi: vāciski – Freudenberg; krieviski – Priekuļskaja.
Priekuļu pagast teritoriju 19.gs. veidoja vairākas muižas: Priekuļu muiža (Freudenberg; dib.1652.g.), Jāņmuiža (Johannenhof; sākumā apvidus piederēja pie Cēsu pilsmuižas, tās īpašnieks barons K.Ā.Volfs 1777.g. to nodibināja kā patstāvīgu muižu) un Jaunraunas muiža (Roneburg-Neuhof; izveidoja 17.gs. beigās, pirms tam teritorija Raunas pilsmuižai). 1935.g. pagasta platība bija 5800 ha. 1945.g. Priekuļu pagastā izveidoja Priekuļu ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1954.g. Priekuļu ciemam pievienoja Dukuru ciemu, 1960.g.- Vaives ciemu, 1977.g. nelielu daļu Priekuļu ciema pievienoja Cēsīm. 1990.g. Priekuļu ciema teritorijā atjaunoja Priekuļu pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Priekuļu pagastā iekļauts bij.Jaunraunas pag. (1935. Gadā pl. 2002 ha), daļa Cēsu, Vaives un Vesalavas pagasta.
DABA
Priekuļu pagasts atrodas vienā no skaistākajiem Latvijas novadiem- Vidzemes augstienes nogāzē (Mežoles paugurainē), Gaujas senlejā, straujās un skaistās Raunas, Rauņa un Vaives krastos. Augstākie pauguri ir Ramātu k. – 107,2 m vjl., Ģūģeru k. – 125,8 m, Ģībolu k.,-113 m, Spāriņu k.-131,1 m vjl., augstākā vieta atrodas pagasta DA (159,6 m vjl.). Metot vairākus lielus lokus, dziļā senlejā tek gauja, tās gultnē Jāņrāmja krācēs, krastos vairākas krāšņas klintis. Varenākās no tām ir Ērgļu klintis (Pieškalnu jeb Pieškaļu iezis, padomju laikā iesaukts par Ērgļu klintīm) – monolītākā klinšu siena Latvijā (gar.~700 m, no tiem 330 m apskalo Gaujas ūdeņi, 130 m garumā paceļas 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, lejāk izveidojusies 3,5 m augsta, 4-5 m plata un 5 m dziļa niša). Šajā tūristu ļoti iecienītajā vietā iekārtotas skatu platformas, takas, kāpnes. Gaujas senkrastā 1,5 km attālumā no Ērgļu klintīm atrodas 330 m garās Ramātu klintis (nos. Ieguvušas no tuvējām Ramātu mājām), kas augstumā un skaistumā tikai nedaudz atpaliek no Ērgļu klintīm; gaišpelēkās un dzeltenīgās smilšakmens klintis, kuru augstums sasniedz 17,5 m, izrobo dzegas, no klintīm izplūst 8 avoti, tajās izveidojušās 7.alas (divu liel. alu gar. ir 9,3 un 8,5 m). Kilometra attālumā no Jāņmuižas 340 m garumā atsedzas rūsgandzeltenīgā smilšakmens kazu (Kāzu) iezis jeb Paeglīšu klintis (augst. 3-16 m). Pie bijušās pārceltuves ''Jāņarāmis'' pār Gauju ir kājnieku tilts. Ļoti līkumainā un straujā Gaujas pieteka Raunas lejtecē >10 m plata un līdz 2 m dziļa. Pār Raunu uzcelts augstākais dzc. tilts Latvijā (24 m virs upes līmeņa), upes krastus rotā Ciepu iezis, otrpus Raunai – 25 m augstās Raibās klintis. Raunas krastā ~ 2km lejpus Vaives ietekas atrodas Vanderiezis - ! 150 m gara un līdz 10 m augsta sarkanīgi dzeltena smilšakmens klints, kurā ir 15 m gara, 10 m plata un 8 m dziļa aiza, pie tās – 3 m gara un 2 m plata ala. Vietā, kur upe atvirzījusies no klints, var aplūkot 10 m garo , 1,3 m plato un līdz 2, 7 m augsto Vanderalu; alā ziemo sikspārņi, pie alas veidojas 5-6 m plats un 5 m augsts leduskritums. Raunas pietekas Raunis ( gar. 22 km) un Vaive (18 km) pieder pie straujākajām Latvijas upēm. Krāčainais, ļoti līkumainais, 6-10 m platais un seklais Raunis lejpus Cēsu – Vecpiebalgas ceļa tek dziļā un šaurā senlejā, stāvos krastos. Skaista ir arī Raunas otra pieteka Vaive, kas tek dziļā senlejā, stāvajos krastos gravas, gleznaini smilšakmens atsegumi. Lejtecē Vaives dzirnavezera (pl. 1,1 ha, vid. dziļ. 1,4 m, liel. – 2,7 m) kreisajā stāvajā krastā smilšakmens atsegumi, mežs. Dzirnavu ēka (privātīpašums) ir rekonstruēta (1998. G. Dambi pārāva plūdi). No Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai 3,8 km garumā stiepjas 0,3-0,8 km plata, 35-42 m dziļa senleja grava (Kazu ieleja), kas iegrauzusies dolomītos un smilšakmeņos, tās gultnē saldūdens kaļķieži un kūdra, nogāzes izplūst 34 avoti, kas veido Kazupīti jeb kazu strautu, sānatzarā izveidojusies ~ 7 m augsts ūdenskritums. Kazu gravas augšmalā ir Sikspārņu (Zābaku) alas – liel. dolomītu alas Latvijā (vienas alas pl. 175 m2, tajā divas lielas telpas, vairākas ejas, 4 izejas, kopgar. 64 m, vidējās alas platums 62 m2 , gara 16 m augst. 4m). Alās ziemo lielākās sikspārņu kolonija visā ZA-Eiropā. Kazu gravas ZR gravā atrodas Libānu un Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne (izmantota no 19. gs. 2. Puses līdz 20. Gs. 60. gadiem); saglabājies līdz 4,5 m augsts un 50 m garš kaļķiežu atsegums – kvartāra perioda dabas piemineklis (veidojies pirms ~ 1 milj gadu). Ar kazu gravu savienojas Juanzemju grava, tās Da nogāze iztek 7 avoti ar nemainīgu t0 (+7 C) – vieni no liel. avotiem Latvijā; satekot strautā, tie veido krācveida ūdenskritumu un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju. Pagasta liel. ezers ir Ninieris (pl. 12,5 ha, liel. dziļ. 6,7 m) – iecienīta cēsinieku atpūtas vieta, ir daži nelieli dīķi – Bleikši, Purmaļu, Ģībolu dīķis. Meži aizņem 46, 8 % pagasta platības – Blieķu mežs, Vaives, Raunīša, Rauņu , baltais (Jaunraunas) sils.
IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA
Priekuļu vidusskolas pirmsākums 1856. Gadā – viena maza istabiņa Sostu mājās. 1860. G. Uzcēla skolu Rīdzenēs, galvenokārt mācīja lasīt un rakstīt, nozīmīgākā grāmata bija Bībele. 1883. g. skolu pārcēla uz pagasta centru Jāņkalnā, tur vienstāva ēka bija arī pag. valde un tiesa. 1887. g. šo viengadīgo skolu pārdēvēja par ministrijas skolu. 1891.g. par skolas pārzini kļuva J.Ozols, šajā skolā viņš nostrādāja 42 gadus. 1892.g. skolai uzcēla otro stāvu, skola kļuva divgadīga, no 1919.g. – Priekuļu 6-kl.pamatskola (1949.g. – 150 skolēni). 1944.g. septembrī vācu karaspēks atkāpjoties skolu nodedzināja, mācības notika tehnikuma telpās, vēlāk Knēžu mājās, 1950.g. mācības atsāka atjaunotajā ēkā. 1983.-1986.g. tika uzcelta vidusskolas ēka (517 skolēni, 40 skolotāji), 1987.g. atklāja jauno sporta zāli. Skolēni ieguvuši augstu novērtējumu ķīmijas olimpiādes ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā, Polijā, Ķīnā, Kanādā, Taizemē un Austrālijā. Izveidojusies sadarbība ar Halstahammeras skolu Zviedrijā. Rosīgi darbojas deju kolektīvi ''Miķelēni'' un ''Tūgadiņš''.
Jāņmuižas sākumskola atvērta 1990.g. kā Priekuļu vidusskolas filiāle, kopš 1994.g. patstāvīga skola ar mūzikas novirzienu, 1999.g. pievienotas bērnudārza grupas. Priekuļu mākslas skola dib. 1988.g., tajā māca zīmēšanu, gleznošanu, veidošanu, izvēles priekšmeti – keramika, stikla apstrāde, ādas apstrāde, kokapstrāde, šūšana un modelēšana; kopš 1996.g.g – Cēsu mākslas skolas filiāle.
Priekuļu laiksaimniecības tehnikums ir viena no vecākajām vidējām speciālajām mācību iestādēm Latvijā. 1913.g. par Latvijas iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem pēc arhit.. A. Vanaga projekta tika uzcelta skolas ēka. Savas pastāvēšanas 90 gados (sakumā trīsgadīga, vēlāk četrgadīga un piecgadīga lauksaimniecības vidusskola, pēc 2.pas.kara – tehnikums) skola devusi izglītību vairāk nekā 8500 lauksaimniecības speciālistiem (2001.g. – pamatskolu beigušajiem specialitātes – autotransports, lauksaimniecības tehnika, komerczinības, vides saimniecība, tehnika, biroja darba organizācija, ar vidusskolas izglītību – komerczinības. Ražošanas prakse notiek Vācijā, Dānijā, Somijā u.c. valstīs. Tehnikums lepojas ar četrkārtējiem pasaules čempioniem motosportā K.Serģi un A.Rasmani, Eiropas vicečempionu pauerliftingā R.Dimiņu, Latvijas izlases komandas biatlonistiem R.Zīmeli, I.Spalviņu, Ģ.Alksni un daudziem citiem.
Jāņmuižas arodģimnāzijas priekštece ir Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas skola (dib. 1940.g., 1946.g. pārcelta uz Jāņmuižu). Skolu veiksmīgi vadījuši ikgadējie direktori E.Bieziņš (no 1951.g.), E. Kide (no 1976.g.), O. Ābolkalns (kopš 1989.g.). skolā bija ~1000 audzēkņu. Specialitātes: lauksaimnieks- mazo saimn. uzņēmējs, pavārs un ekspeditors, celtnieks, autoremonta atslēdznieks-elektriķis. Ražošanas prakse arī notika Dānijā ,Somijā, Vācijā , Zviedrijā, ASV. Var apgūt arī mašīnrakstīšanu, datortehniku, autovadīšanu, lauku tūrisma gida iemaņas, aušanu un šūšanu. Skolas motosekcija, kas izveidota 1980.g.g, izaudzinājusi 12 sporta meistarus, viņu vidū U.Odiņš un I. Blaževics.
1909.g.g Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrība (dib.1906.g.) no Valsts Priekuļu muižas nomnieka Punšeļa uz 12 gadiem atpirka muižas nomas tiesības un drīz izvērsa rosīgu darbību. 1919.g.g atvēra ziemas kursus, 1911.g.g uz to bāzes izveidoja zemāko lauksaimniecības skolu, 1911.g. – Baltijas mašīnu izmēģināšanas staciju (Baltijas MIS), 1912.g. – Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas staciju un meteoroloģisko staciju, 1913.g.g – Bioentomoloģisko staciju (1923.g. to pārcēla uz Rīgu un pārveidoja par Augu aizsardzības institūtu), 1927.g. – viengadīgo Priekuļu lopkopības skolu (sagatavoja lopkopības pārraugus). Visas šīs iestādes un saimn.1920.-1936.g. tika sauktas par Priekuļu lauksaimniecības institūtu. Baltijas MIS izmēģināja darbā Baltijas apstākļiem piemērotākās mašīnas un darbarīkus, veicināja to ievešanu saimniecībās, 1999.g. stacija reorganizēta par Valsts SIA ''Lauksaimniecības tehnikas sertifikācijas un testēšanas centrs'', kas veic obligāto īpaši bīstamo mašīnu (gk. Kokapstrādes mašīnu) darba drošības pārbaudi.
Priekuļu selekcijas stacija vecākā šāda tipa iestāde Latvijā. 1912.g. tās darbība aizsākās ar Priekuļu muižas Birzes māju graudnieku zemes 44 hektāriem. Praktiskais darbs sākās 1913.g., pirmais vadītājs – agronoms J. Lūke; tika uzsākta nozīmīgāko kultūru – kartupeļu, labību, linu , zālaugu selakcija. Pēc pēdējās reotganizācijas 1998.g. staciju pārveidoja par valsts bezpeļņas zinātnisko uzņēmumu, tā īpašumā ir 290 ha zemes ~60 strādājošie, t.sk. 14 zinātniskie darbinieki, no kuriem 5 ir zinātņu doktori (G. bebre, M. Gaiķe, U. Miglavs, M. Vitjažkova, L. Zariņa). Kopš dibināšanas stacijā izveidotas 25kartupeļu, 12 labību, 14 daudzgadīgo zāļu, 3 griķu, 9 ziŗņu šķirnes. Stacijas direktors kopš 1998.g. U. Miglavs.
Pašvaldības pārziņā ir pag. bibliotēka Priekuļos (pavisam – 5 b-kas), bagātīgās b-kas izveidoja zin. iestādes un skolās. Priekuļu bibliotēkas b-bai 9dib. 1904) bibliotēkā bija ~ 2000 sējumu, biedrībai piederēja zāles ar skatuvi, arī Jaunraunas dziedāšanas un mūzikas b-bai (dib, 1870.g.) bija sava b-ka. Padomju laikā bija divi klubi un 5 bibliotēkas.
Pagastā ir vairāki muzeji; Priekuļu lauksaimniecības tehnikas muzejs, Lejas Bitēs – Biškopības vēstures muzejs .
Priekulieši izsenis bijuši sporta cienītāji, populārākais sporta veids bijis futbols (30.gados izcīnīts Vidzemes čempiona tituls). 1967.g.tehnikumam uzcēla stadionu (1980.g. rekonstruēts), 1873.g. – piepūšamo sporta zāli, 1971.g. ierīkoja slidotavu (hokeja laukumu); Priekuļu sporta bāze ir viena no labākajām Latvijas laukos. 1981.g. sporta zāli uzcēla Jāņmuižā, 1986.g. – vidusskolā (labākā Cēsu raj., tajā notiek republikas mēroga sacensības basketbolā un florbolā). 1976.g. – selekcijas un izmēģinājumu stacijā (privatizēta, izmanto tikai tenisam). 1874.g. uzbūvēja Priekuļu biatlona šautuvi, 1988.g. ierīkoja arī asfaltētas slēpošanas trases, kuras vasarā var izmantot rollerslēpošanai un skrituļslidošanai, ir iekārta mākslīgā sniega ražošanai. Priekuļos notiek gandrīz visas Latvijas lielākās biatlona un distanču slēpošanas sacensības. Firmai ''Nelss'' Pieder motors trase ''Ezerkalni''; 1999.,2000. un 2001.g. tajā notika Pasaules čempionāta posma sacensības motocikliem ar blakusvāģiem. 1919.g. pagastā sāka iekārtot Cēsu lidlauku (1939.g. Ziemassvētkos tajā nosēdās Sarkanās armijas bumbvedējs, kam bija beigusies degviela). Pēc 2.pas. kara tas bija kara lidlauks, no 1962.g. izmantoja Valmieras aeriklubus, 1992.g. nodeva Zemessardzei, kopš 2001.g.- Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku militārā bāze, tajā darbojās arī Cēsu aeroklubs, notika planieristu un izpletņlēcēju apmācībai, lidotprasmei pilveidoja piloti.
KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI
Valts nozīmes arheoloģiskais piemineklis ir Kampu-Ģūģeru senkapi un apmetne (1988., 1990.g. veikti arheol. izrakumi Z. Apeles vadībā), vietējas nozīmes arheol. piemin. – Rubeņu viduslaiku kapsēta. Jāņmuižas koka kungu mājā, kas ir nozīmīgs klasicisma stila piemin.: interjera dekoratīvā apdare 4 telpās un durvju komplekts (18.gs. 2. p.), mansarda logu apdare (18.gs.b.), kā arī durvju komplekts pārvaldniekam mājā (18.gs. 2. P.). Jaunraunas muižas apbūves komplekss, kaut arī arī avārijas stāvoklī, vēl sniedz priekšstatu par muižu plānojuma principiem 19.gs. 1. pusē un bijušo muižu skaistumu (kungu mājā ir viena no izcilākajām klasicisma ēkām Cēsu rajonā). Cēsu pilsmuižas Annas pusmuižā gandrīz pilnībā saglabājusies visa apbūve, arī iespaidīga plienakmens rija. Viesmaiņu muižas Brūnīšu pusmuižā redzamas no pilsakmens būvētās 18.gs. kroga stadulas. Interesanta ir Rūkumu māja – kādreizējā Cēsu pils Rūkumpusmuiža; mājā saglabājušies divi manteļskursteņi un telpas, kurās ēdiens vārīts kāšos iekarinātos katlos (gadskaitlis ''1827'', kas norāda pirmo apdrošināšanu, liecina, ka māja celta vēl agrāk). Rūkumu sētā aug milzu dižozols, māju saimnieks J. Daukša ir prasmīgs ozolkoka mēbeļu meistars.
Vaives dzirnavas (19.gs.) ap 1901.g. nomāja rakstnieku Kaudzīšu brālis Antons, viņš ierīkoja bīdeļiekārtu un kokzāģētavu. 1915.g. viņš mira, dzirnavas agrārās reformas laikā valsts piešķīra Latvijas Republikas armijas komandierim K. Berķim. Raunaslejas ir bij. Raunas krogs, kur bērnību pavadījis dzejnieks E. Treimanis-Zvārgulis. 1990.g. pie Raunas ietekas Gaujā viņš uzcēla māju; skaistā apkārtne rosināja nosaukt šo vietu par Laukādijām (Leukāda – sala Grieķijā), te dzejnieks dzīvoja vasarās, no 1919.g. – pastāvīgi, pēc paša vēlēšanās apbed. mājas dārzā (Leukādijas ir valsts nozīmes vēstures piemineklis). 1983.g. Dzejas dienās pie viņa kapa atklāja pieminekli (tēln. K. Jansons, arhit.. E Zommers). Biškopības muzeja dārzā 1983.g. uzstādīts piemineklis Latvijas biškopības pamatlicējam P. Rizgam (tēln. V. Dzintare). 2000.g. 14.jūnijā Jaunraunā atklāja piemiņas vietu represētajiem (tēln. G. Grundberga), tur paredzēts izveidot laukakmeņus ar to māju vārdiem , kuru iedzīvotājus aizveda moku ceļos.
Pagastā atrodas Priekuļu-Lodes bateriju lauks – viduslaiku skansts (pl. ~ 3ha). Lauku ietver nocietinājumu sistēma – vaļņi, grāvji, lielgabalu pozīcijas. Iespējams, te atradusies Baltazara Rusova hronikā minētā Ivana Bargā karaspēka nometne, pie kuras 1578.g. notika liela kauja. 1924.g. 24. augustā Jaunraunas kapsētā atklāja pieminekļiem sešiem cīņās pret landesvēru kritušajiem (1919.g. 22.jūnijā) 5. Cēsu kaujinieku pulka karavīriem; par pagasta saziedotajiem līdzekļiem granīta pieminekli stilizēta ozola stumbra veidā izkala Rīgas akmeņkalis Teicis. 1935.-1936.g. pēc prezidenta K. Ulmaņa ierosmes Priekuļos iestādīja bērzu birzi (Vadoņa birzs); 1989.g. tajā uzstādīts piemiņas akmens K. Ulmanim (tēln. B. Grīsle). Otrs piemiņas akmens 1997.g. 4.septembrī uzstādīts Priekuļu selekcijas stacijā pie ēkas, kurā 1918.g. vasarā atradās K. Ulmaņa darba kabinets (akmeņkalis V. Koltovs), pie ēkas – piemiņas plāksne.
Priekuļu pagasta teritorija iekļauta Gaujas nac. parkā (dib. 1973.g.). Dabas pieminekļi kopš 2001.g. ir Ērģeļu (Ērgļu) klintis, Ramātu klintis un alas, rauņa lejteces ieži, Rauņa slāņi, Vaives lejteces ieži, Kazu ieleja ar Libānu un jaunzemju saldūdens kaļķiežu iegulām un Sikspārņu alām (liel. daļa no tiem valsts aizsardzībā jau kopš 1974.g.). Valsts aizsardzībā ir Priekuļu parks (pl. 4,6 ha, 72 eksotu sugas) un Vesimaņu parks ( 2,6 ha, 13 eksotu sugas).
