Platība: 7430 ha
Iedzīvotāji: 3402 (2000.g.)
Bijušie nosaukumi: vāciski - Lindenhof, krieviski – Lindengofskaja
TERITORIJA
Senatnē Liepas pagastā bija Cēsu pilsnovada daļa, kuru 13.gs. pakļāva Zobenbrāļu ordenis. Polijas kundzības laikā novads ietilpa Cēsu bīskapijā. Zviedru laikos karalis Gustavs Ādolfs ap 1624. g. novadu piešķīra savam valsts kancleram A. Uksenšernam, kurš 1672.g. kādu Liepas māju uzcēla Liepas muižu (Lindenhof). Ap 1680.g. muižu redukcijas laikā Uksenšerni savus īpašumus zaudēja, muiža vairakkārt tika ieķīlāta un iznomāta. 1743.g. Krievijas ķeizariene Elizabete muižu uzdāvināja Vidzemes ģenerālgubernatoram P. Lasijam, bet 1758.g. tā pārgāja A. Hāgemeniestera pārvaldījumā. No 1824.g. muižā piederēja Pandera dzimtai, pēdējā muižas īpašniece ( 1919.g.) bija Šarlote fon Vulfa.
1925. g. Liepas pagastam pievienoja daļu Mūrmuižas pagasta, kura teritorijā ietilpa Skangaļu muiža. Arī šī muiža tika uzdāvināta A. Uksenšernam. Vēlāk Katrīna 2 abas muižas uzdāvināja kādai baltvācu ģimenei. 1843.g. muižas nopirka J. A. Knīrīms, Skangaļu muiža nonāca viņa dēla, Rīgas Politehnikuma rektora V. Knīrīma, īpašumā Viņa meita apprecējās ar zviedru inženieri Palmi, kura dēls Ū. Palme kļuva par Zviedrijas premjerministru (Palmes Skangaļu muižā pavadija vasaras līdz 1939.gadam, 1994.g. viņi atguva savu īpašumu un uzzdāvijāja to Pētīšanas armijai).
1935.g. Liepas pagasta platība bija 6890 ha.
1945.g. pagastā izveidoja Liepas un Dunduru ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1954.g. Liepas ciemam pievienoja Dunduru ciemu. 1990.g. pagastu atjaunoja.
DABA
Liepas pag. atrodas Gaujas kreisajā krastā, Tālavas zemienes Trikātas pacēlumā un Gaujas Senlejā. Trikātas pacēluma vidusdaļā atrodas Liepas paliksnis – plato veida reljefa pacēlums starp Raunas lejteci un Gauju (gar. 3.km, plat. līdz 1,6 km, augst. Vieta – Liepas kalns 115,5 m vjl.), no kalna skatu torņa skaista ainava uz Liepas apkaimi. Blakus, kalna Z nogāzē, atrodas Lielā Ellīte ( velna ceplis, Velna krāsns, Vella ala, Liepmuižas ala, Liepas ala) – unikālssufozijas veidojumu komplekss, viens no vecākajiem tūrisma objektiem Latvijā. Smilšakmeņos izveidojusies ala, kā arī arkas un pilastri ar lokveida pārsedzēm. Ala līdzīga 4-5 m plata, 11 m gara un 3,5 m augstam gaitenim, kura galā atrodas 1 m plata šķērsplaisa. Alas kopgarums 23 m, no tās izplūst spēcīgs avots. Pastāv uzskats, ka ala ir ~ 7000 gadu. Gravā pie Liepas kapsētas baltajos smilšakmeņos izveidojusies ala Mazā Ellīte 9 gar. 8 m, vid. plat. 1,8 m, griestu augstums 1 m ). No alas izplūst liels avots (domājams, ka ala ir sena kulta vieta). Pagasta R robežu 17 km garumā veido Gauja. Pašos Z Gaujas krastā atrodas Baltā klints (Liepas iezis, Ozolu iezis) – 400 m gara un 12-16 m augsta smilšakmens krauja, atsevišķi atsegumi ir 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sāngravas. Zemāk, iepretim Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram, atrodas Grīviņu iezis (Leču iezis, Sarkanā klints) – smilšakmens atsegums Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā, bet Gaujas senkrastā apm. kilometru gara smilšakmens krauja – Līču – Laņģu klintis, to augstums līdz 30 m, vietām 10 m augstas vertikālās sienas, ko pārtrauc sāngravas.
Klinšu Z posmā, kas atrodas apm. kilometra attālumā no Gaujas, ir Līču klintis, kurās izveidojusies savdabīga aiza ar vairākām alām. Klintīs daudz un nišu, no tām izplūst ~ 20 avotu, piekājē – aizaugusi Gaujas vecupe. Pa pagasta D un R robežu 26 km garumā dziļā lejā mežainos krastos līkumo Gaujas pieteka Rauna. Lejpus Vaives ietekas asā upes līkumā atsedzas Raibās klintis, atkailināto smilšakmeņa posma garums ir ~300m, augstums 14,5 m , bet visas kraujas augstums 22m. Lejtecē Raunas platums pārsniedz 10 m, dziļums līdz 2m. Pagasta ZA daļā atrodas Rekšņu purvs (pl190 ha, līdz 1939.g. tajā rūpnieciski ieguva pakaišu kūdru). Pie Lodes dzc. stacijas atrodas liepas mālu atradne (pl. 78 ha, derīgā slāņa biezums 15-36 m, rūpnieciskie krājumi 18,7 mlj m3, prognozētie- 33 mlj. m3). Atradni atklāja ģeologs J. Sleinis 1957.g., tā tiek izmantota kopš 1963.gada. Māls derīgs apdares materiāliem (sarkanajiem ķieģeļiem), karniņiem, drenu caurulēm, gaišais māls – apdares plāksnītēm, balzāma pudelēm. 1970.g. pirmoreiz pasaulē te atklātas augšdevona (pirms 400-350 mlj gadu) bruņu un bārkšpuru zivju veselas pārakmeņojušās atliekas (pētija ģeologs V. Kuršs). Pagasta ZR pie Grīviņiem atrodas grants atradne(ieguve pārtraukta). Meži aizņem 50,2% pag. teritorijas, liel. mežu masīvi ir pie Gaujas (grīviņu un Salmiņu mežs) un Raunas.
IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA
Liepas pamatskolā 2000/01. m. g. mācījās 437 skolēni (mācības notiek arī krievu valodā), bērnudārzu „Saulīte” apmeklēja 152 bērni.
Ap 1850. g. Ūdros bijusi t. s. Lasīšanas skola, kurās bērnus pārklaušinājis mājas saimnieks, līdzīga pārklaušināšana notikusi Braslās. Pirmā skola atvērta 1851. g. Salmiņu kazarmā (tag. dzīvojamā māja), tajā bērnus mācīja lasīt, rakstīt un rēķināt. 1861. g. ar muižas īpašnieka Pandera atbalstu tika uzcelta skolas ēka (tagad - doktorāts). 1919. g. 4 – kl. pamatskolu pārcēla uz Liepas muižu. 1935. g. pagastā bija Liepas 6 – kl. pamatskola.
Kultūras nams atrodas bij. Kalnakrogā (celts ap 1900. g.). Darbojas teātra pulciņš, vidējās paaudzes deju kopa „ Sadancis ”, disko deju grupa, tautas nams atklāts 1925. g., tas piederēja Liepas izglītības b – bai ''Nākotne'' (dib. 1909. g.), kurai bija arī sava B – ka. Pagasta b-ka dib. 1945. g., kopš 1994. g. tā atrodas bij. Bērnudārza ''Lode'' (celts 1964. g.) telpās. 1958. g. E. Veidenbauma dzīves un literārās darbības vietā atklāts memoriālais muzejs ''Kalāči''.
KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI
Valts nozīmes vēstures pieminekļi ir E. Veidenbauma dzīvesvieta Kalāčos (1867.-1892. g.) un rakstnieka P. Rozīša dzīvesvieta Vecauduļos (1888.-1937. g.). Kalāčos restaurēta dzīvojamā māja, klētiņa, pirtiņa, 1961. g. dārzā atklāts E.Veidenbauma piemineklis (tēln. L. Blumbergs). 1967. g. Liepas kapsētā atklāts E. Veidenbauma kapa piemineklis (tēln. I. Kamara, arhit.. G. Lūsis-Grinbergs). Vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi – Brasliņu senkapi, Liepas viduslaiku kapsēta, Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu – kulta vieta. 1935. g. pie pagastnama ģenerālis K. Berķis atklāja vietējā šūnakmenī veidoto pieminekli Cēsu kauju atcerei (tēlnieks A. Julla). 1990. g. pie Lodes stacijas uzstādīts piemiņas akmens izsūtītajiem liepēniešiem. 1996. g. sakarā ar Liepas skolas 135 gadu jubileju pie skolas atklāts piemiņas akmens.
1539 ha pag. teritorijas (t. sk. 1358 ha meža) aizņem Gaujas nac. parks (dib. 1973. g.). Tajā atrodas Lielā Ellīte – aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1974. g.) un arheol.. piemineklis (kopš 1983. g.), aizsargājami ģeoloģiski objekti (kopš 1974. g.) – Baltā klints un Līču – Laņģu klintis (pl. 2,55 ha). Grīviņu iezis, Lielā Ellīte, Līču – Laņģu klintis un Lodes bruņuzivju iegula kopš 2001. g. ir dabas pieminekļi. Dundursilā pie Baltajām klintīm – velna akmens (apkārtmērs 9,2 m, virs zemes augst. 1,7 m). Grīviņu dzirnavas (pl. 2 ha, vid. dziļums 1,0 m, liel. dziļums 3,2 m) ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g. ; pēc 2. pas. kara dzirnavas un aizprosts bija sabraukuši, kopš 1966. g. veikta atjaunošana). Liepas muižas parks. Dižkoki: ozols (apkārtmērs 5,2 m) un kiepa (4,5 m) liepas muižā, kadiķi pie Eicēniem, Lagātu dižpriede pie Irbītēm (viskuplākā dižpriede Latvijā, vainaga projekcija 20x17 m , stumbra apkārtmērs 4,25 m, augstums 18 m).
