Leptospiroze ir smaga akūta infekcijas slimība, ko pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi. Cilvēki
visbiežāk inficējas, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem.
Leptospirozes izraisītājs ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru. Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu. Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā. Cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi:
Simptomi
Slimības pazīmes parasti parādās 2–20 dienas pēc inficēšanās. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks. Smagākos gadījumos iespējamas komplikācijas – meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi.
Inficēšanās:
Risks inficēties ar leptospirozi palielinās aukstajā gada laikā, dažādiem grauzējiem migrējot cilvēku mājokļos un lauksaimniecības telpās.
Profilakse
Lai novērstu inficēšanās ar leptospirozi Centra speciālisti aicina ievērot šādus profilakses pasākumus:
Ko darīt, ja parādās simptomi?
Ja parādās leptospirozei raksturīgas pazīmes un ir bijusi saskare ar potenciāli piesārņotu vidi, dzīvniekiem un dzīvnieku piesārņoto vidi, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.
Slimība ir smaga, bet ārstējama, ja tā tiek savlaicīgi diagnosticēta.