Priekuļu novads

Mārsnēnu pagasts

 

Platība: 6918,4ha

Iedzīvotāji: 817 (01.07.2012.)

Bijušie nosaukumi: vāciski - Marzenhof, krieviski- Marsņenskaja,

 

TERITORIJA

2.-4.gs. tagadējā Mārsnēnu pagasta teritorijā dzīvoja lībieši un igauņi, par to liecina arī apkārtnes vietvārdi. Domājams, ka Mārsnēnu nosaukums (Marzenhof) cēlies no lībiešu vārda «mare» vai igauņu «meri», kas tulkojumā nozīmē «jūra» - pirms tūkstošiem gadu te atradušies vairāki ledāja sprostezeri, kas dēvēti par jūru. Arī Startu muižas (Stürzenhof – tulkojumā Vētras muiža, Brāzmu muiža) nosaukums liek domāt, ka senāk te bijuši plaši ūdeņi. 18.gs. 1.pusē no Raunas pilsmuižas tika atdalīta Mārsnēnu pilsmuiža. 19.gs. sākumā tagadējā pagasta teritorijā Mārsnēnu muiža ar Jāņa pusmuižu un Startu muiža ar Ķunes pusmuižu, abas bija valsts jeb t.s. kroņa muižas. 19.gs. beigās Cēsu-Smiltenes ceļa malā 9 sētas piešķīra cara armijā 25 gadus nodienējušajiem zaldātiem. 1895.g. tika uzcelta Mārsnēnu pagastmāja. 1935.g.Mārsnēnu pagasta platība bija 6592ha. 1945.g. pagastā izveidoja Mārsnēnu un Startu ciemu, bet pagastu 1949.g. likvidēja. 1951.g. Mārsnēnu ciemam pievienoja Startu ciemu. 1990.g. pagastu atjaunoja.

 

IZGLĪTĪBA UN KULTŪRA

Pirmā skola tika atvērta 1738.g. pie Mārsnēnu muižas, taču skolēnu trūkuma dēļ to drīz nācās slēgt. Pirmā pamatskola atvērta 1859.g., tās pirmais skolotājs (līdz 1875.g.) bija J.Grīnbergs. 1872.g. mācības sākās Startu skolā, pirmais skolotājs – Zīrītis, no 1900.g. skolas pārzinis – J.Kalnbērziņš. 1935.g. pagastā bija Mārsnēnu un Startu 4-kl. pamatskola. 1957.g. Startu skola nodega, Mārsnēnu pamatskolā mācības notika arī krievu valodā. 1961.g. Mārsnēnu pamatskolai uzcēla jaunu ēku.

Pagastā ir senas kultūras dzīves tradīcijas. Jau 1889.g. Mārsnēnos nodibināja kori, tā dibinātājs un diriģents ilgus gadus bija Cimzes skolotāju semināru beigušais Mārsnēnu skolas skolotājs J.Kleķeris, 5.vispārējos dziesmu svētkos (1910.g.) Mārsnēnu koris bija viens no lielākajiem lauku koriem. Kopš 1970.g. kora diriģente bija Raita Veistarte, 1996.g. koris nosaukts viņas vārdā. 1907.gadā dibinātā saviesīgā biedrība 7 gados bija sakrājusi naudu zemes gabala iegādei, līdz 1933.gadam – sava nama būvei un 1934.g. staltais biedrības nams bija pabeigts. 935.gada rudenī tajā notika pirmais sarīkojums. Biedrībai bija sava bibliotēka, aktīvi darbojās drāmas pulciņš (padomju laikā ilgus gadus tā režisors bija E.Plauks).

 

KULTŪRAS UN DABAS PIEMINEKĻI

Vietējas nozīmes arheoloģiskie pieminekļi ir Plēpju senkapi, Salu senkapi (Velna klēpis), Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta, Dambu viduslaiku kapsēta (Mēra kapi). Tribalsa kalna forma liek domāt, ka tajā atradusies senlatviešu pils. Teiksma stāsta, ka senos laikos te bijusi Māras baznīca. No zibens spēriena baznīca nodegusi, bojā aizgājuši arī baznīcēni. Trīs diži akmeņi norāda ceļu uz Austriņu ezeru (tautā saukta par Radziņu ezeru). Nostāsts vēsta, ka Austriņu kalnā atradusies senču dievietes Austras svētnīca un kulta vieta (altāris), baznīca esot nogrimusi Austriņu ezerā ar visiem dievlūdzējiem, kad ezers nokritis no gaisa; arī vēlāk uz Austriņu kalnu ik gadus devušies slimnieki, ticot, ka viņi kļūs veseli, ja kalnā sagaidīs saullēktu. Viduslaikos ezera krastā bijusi katoļu kapela, mācītājs Johans Reiters tur atļāvis zemniekiem upurēt vasku. Pie baznīcas iesvētīta kapsēta, tās vārtu vietu iezīmē divas liepas. Pie Karnātiem ir akmens ar iecirstu krusta zīmi.

Vēsture piemineklis ir Startu divpriedes, jo 1919.g. jūnijā pie Startu muižas notika kauja par landesvēra vienību. Saglabājušies hernhūtiešu saietu namu (1742.g.) pamatakmeņi Klabes birzī (1999.g. šajā vietā atklāta piemiņas zīme). Viena no vecākajām ēkām ir patērētāju biedrības nams (1894.g.). Pie Rīkuriem atklāta piemiņas plāksne aktierim E.Liepiņam. Startu ezera D piekrastē atrodas liels laukakmens, tautā saukts par Veidenbauma akmeni, uz kura  dzejnieks esot bieži sēdējis, te sacerēti dzejoļi; ir ticējums, ka akmenī mājo dvēsele, tā spējot palīdzēt cilvēkiem.

Cēsu – Smiltenes ceļa malā zaļo ~1ha liela kadiķu audze. Pie Mazbaļķīšiem aug liepa ar 9 žuburiem (apkārtmērs 3,6m, kroņa platums 38m).

Šodien vārda diena: Anastasija, Marģers
Rīt : Armanda, Armands

Pasākumu kalendārs

 ◄◄ 
 ◄ 
 ►► 
 ► 
Aprīlis 2014
Pir Ot Tr Cet Pie Se Sv
2
3
4
5
6
8
9
12
13
14
15
16
17
18
22
27
28
29
30

Rekvizīti

Priekuļu novada pašvaldība

Reģ.Nr. 90000057511

Cēsu prospekts 5, Priekuļi,
Priekuļu pagasts,
Priekuļu novads,
LV-4126

Tālrunis/fakss: +371 64107871
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Norēķinu konti

AS SEB banka

Konta numurs:
LV07 UNLA 0004 0111 3080 8
Kods:UNLALV2X

AS Swedbank
Konta numurs:
LV98 HABA 0551 0196 5695 2
Kods:HABALV22